Летняя жара этой недели привела к этой фотографии Майори с морским павильоном. 1914 год.
Фото: О. Butkiewicz Riga Suworowstrasse, Majornhof, Johmenstrasse 24
Šīs nedēļas vasarīgais karstums lika celt apskatei šo Majoru bildi ar jūras paviljonu. 1914. gads. Foto: O. Butkiewicz Riga Suworowstrase, Majorenhof, Johmenstrasse 24
Majori ir Jūrmalas centrālā daļa, pilsētas sirds, kur visi satiekas, atpūšas un bauda patīkamus mirkļus. Majori agrāk bija senā Vildenes ciema teritorija, kas piederēja baronu Firksu dzimtai no 17. līdz 20. gadsimtam.
Zemes, kādreiz sauktu par Vildeni un Šaušiem. Līdz 19.gs Majoros bija zināms tikai krogs Kabakas ragā (Lielupes malā). Krogu un senāko muižas koka ēku apdraudēja Lielupes ūdeņi, tādēļ jauno muižas ēku ap 1910.gadu cēla tālāk no upes – Konkordijas ielas galā. Pie muižas dzīvojošie zemnieki lielākoties nodarbojās ar zvejniecību. Vēl 19. gs vidū Majoru teritoriju aizņēma mežs, caur kuru gāja ceļš gar Lielupes krastu pa Rīgas, Turaidas un Ķemeru ielām no Dubultiem uz Bulduru muižas pārceltuvi. Pirmos atpūtniekus zemnie ki uzņēma savās mājās, bet pirmos zemesgabalus vasarnīcu būvei iznomāja pēc 1850.gada. Majoru muižas īpašnieki nedrīkstēja zemi pārdot, jo tā bija dzimtīpašums. Zemesgabali Majoros tika veidoti nelieli – līdz 800 kvadrātmetriem. Zemes ieplakās – jomās, paralēli jūrai veidojās pirmās ielas. Jomas ielu senāk dēvēja par ceļa jomu, Lienes ielu – par vidus jomu, bet Rīgas ielu – par malas jomu. 1870.gadā Jomas un Omnibusa ielu stūrī sāka veidot ievērojamu sabiedrisku centru – Horna viesnīcu ar koncertdārzu, bet 1897.gadā kāpās uzcēla Jūras paviljonu ar terasi. Tajā pulcējās vieglas mūzikas cienītāji, bet koncertdārzā pie dāvāja nopietnas mūzikas koncertus. Svarīgs notikums latviešu paš noteikšanās veidošanai bija Dubultu – Majoru labdarības biedrības nodibināšana 1882.gadā. Biedrība uzcēla namu ar skolu Smilšu un Rīgas ielu stūrī. Šī ēka vairākkārt pārbūvēta, tagad zināma kā Majo ru vidusskola. Pretī biedrības namam 1895.gadā iekārtoja tirgu, tā vietā izbūvēta slidotava. 20.gs sākumā Jomas iela bija kļuvusi par galveno tirdzniecības ielu. 1913.gada lielajā Horna dārza uguns grēkā nodega 32 nami, kuros atradās 42 veikali, kinematogrāfs, res torāns, viesnīca un koncertdārzs. 1844.gadā tika atklāta tvaikoņu satiksme pa Lielupi ar Rīgu un Jelgavu. Tvaikoņu piestātnes bija šķērsielu galos. No tvaikoņu vārdiem veidojās Ātrās, Undīnes, Omnibusa un Ērgļu ielu nosaukumi.
Присоединяйтесь к ОК, чтобы подписаться на группу и комментировать публикации.
Комментарии 1